Bērnu aizsardzības likums definē emocionālo vardarbību kā “bērna pašcieņas aizskaršanu vai psiholoģisko ietekmēšanu, izmantojot draudus, rupjības vai pazemojumus. Tas ietver arī gadījumus, kad bērna klātbūtnē notiek vardarbība pret viņa tuviniekiem vai kad tiek radīti citi apstākļi, kas var negatīvi ietekmēt bērna emocionālo attīstību (Bērnu aizsardzības likums, 1998).”
Emocionālo vardarbību gandrīz jebkurš ir izjutis, tikai to visdrīzāk nav varējis identificēt kā vardarbību. Kā arī sabiedrībā mūsdienās emocionālā vardarbība tiek akceptēta kā viena no normām. Šo vardarbības veidu ir grūti identificēt, to parasti atklāj identificējot arī cita veida vardarbību. Līdz galam nav standartizēta emocionālās vardarbības definīcija, kas būtu piemērojama visās vidēs, kultūrās vai ģimenēs. Tomēr daudzi bērni cieš no visa veida vardarbības, un vēl vairāk ir tādu gadījumu, kad fiziska vardarbība vai seksuāla izmantošana tiek īstenota nevērības un emocionālas vardarbības apstākļos. Fiziska un seksuāla vardarbība bieži dominē vispārējā diskusijā par bērna aizsardzību, un tāpēc nevērība un emocionāla vardarbība dažbrīd tiek piemirsta.
Emocionālā vardarbība ietver draudēšanu, apvainošanu, atraidīšanu, ignorēšanu un pazemošanu, kā arī manipulāciju un pašcieņas graušanu, kas rada bērnam ilgstošu emocionālu spriedzi un izjūtas, piemēram, bailes un uztraukumu. Šāda vardarbība parasti izpaužas verbāli, bet bieži arī caur attieksmju izpausmēm. Tā var ietvert dažādas emocionālās vardarbības izpausmes, katra no tām var radīt būtiskas negatīvas sekas. Bērnam trūkst atbalsta emociju pārvaldībā un izpratnē, kas var kavēt normālu emocionālo attīstību un ietekmēt fizisko veselību. Vardarbības rezultātā bērns var kļūt negatīvi noskaņots pret sevi, kā arī attiecībās ar citiem. Tas arī var ietekmēt bērna spēju veidot uzticamas attiecības un uzticēties citiem cilvēkiem nākotnē (Centrs Dardedze,2013).
Emocionāla vardarbība pret bērniem var izpausties daudzos veidos un atstāt ilgstošas sekas uz viņu psiholoģisko labklājību. Šie veidi ietver ne tikai fiziskus aizskārumus, bet arī emocionālu un psiholoģisku spiedienu, kas rada ilgstošu negatīvu ietekmi.
Viens no emocionālās vardarbības veidiem ir ilgstoši nepatīkama attieksme pret bērnu. Tas izpaužas kā nemitīga kritizēšana, bērna vērtības noniecināšana vai ignorēšana. Bērnam tiek atņemta iespēja sajusties vērtīgam un pieņemtam, kas ietekmē viņa pašcieņu un pašvērtējumu. Nākamais emocionālās vardarbības veids ir attīstībai neatbilstoša vai nekonsekventa mijiedarbība ar bērnu. Tas notiek, kad vecāki vai aprūpētāji neizprot bērna vecuma un attīstības posma prasības, piemēram, piemērojot disciplīnas metodes, kas ir pārāk bargas vai pretrunīgas, vai arī audzinot bērnu bez jebkādiem ierobežojumiem, kas viņu nesagatavo dzīves realitātei. Emocionālā vardarbība var arī izpausties, kad bērns tiek pakļauts traumatiskiem vai mulsinošiem notikumiem, piemēram, kad vecāki strīdas viņa klātbūtnē vai kad bērns tiek izmantots kā starpnieks vardarbības gadījumos starp vecākiem. Tas var radīt dziļas emocionālas brūces un izraisīt pastāvīgu trauksmi. Nespēja atzīt bērna individualitāti vai spējas ir vēl viens emocionālās vardarbības veids. Kad vecāki neņem vērā bērna unikālo personību un attiecas pret viņu kā pret savu vajadzību piepildītāju, bērns zaudē savu identitāti. Vecāki var arī sagaidīt, ka bērns sniegs emocionālo atbalstu vai rūpēsies par brāļiem un māsām, kas ir neatbilstoši viņa vecumam un attīstībai. Emocionālās vardarbības veids ir arī bērna pārmērīga aizsardzība vai hiperaprūpe, kur bērns tiek pakļauts stingrai kontrolei, kas ierobežo viņa brīvību un attīstību. Bērnu emocionāli kaitējoši ir arī vecāku uzvedība, kad viņi mudina bērnu uz nelikumīgu darbību, piemēram, ubagošanu, zagšanu vai citu sabiedrības normu pārkāpšanu. Tas ietekmē bērna morālo un sociālo attīstību, virzot viņu uz bīstamu ceļu. Noslēgumā, emocionālā vardarbība pret bērniem var izpausties dažādos veidos, katrs no tiem var radīt būtisku kaitējumu bērna emocionālajai un psiholoģiskajai attīstībai (Centrs Dardedze, 2013).
Bērnībā piedzīvotā emocionālā vardarbība var radīt būtisku ietekmi uz personības attīstību un veicināt neveselīgas attiecības, kas var veicināt vardarbīgas personības attīstību. Cilvēki, kuri bērnībā saskārušies ar emocionālo vardarbību, vai nu kā tieši to pieredzējuši, vai kā liecinieki, bieži pieņem šādu uzvedību kā normu savās attiecībās un ikdienas dzīvē. Piemēram, gadījumos, kad viens no vecākiem bijis emocionāli vardarbīgs pret otru vai abiem vecākiem bijušas savstarpēji vardarbīgas attiecības, bieži notiek tā, ka šāda uzvedība tiek uzskatīta par normālu. Arī situācijas, kurās vecāki ir bijuši emocionāli vardarbīgi pret bērniem, piemēram, caur pastāvīgu kritiku, kontroli vai draugu izolāciju, var veicināt šādu normu pieņemšanu. Tādējādi emocionālā vardarbība bērnībā var radīt ilgstošu ietekmi uz personības attīstību un veidot neparastu priekšstatu par veselīgām attiecībām un savstarpēju komunikāciju (Zande, 2022).
Katram vardarbības veidam ir dažādi faktori, kas var palielināt risku vardarbīgai uzvedībai pret bērnu. Pēc autores domām, sociālajiem darbiniekiem ir nepieciešams saprast un identificēt dažādus riska faktorus un kā ar tiem strādāt, jo ātrāk šie riska faktori tiek pamanīti ģimenēs, jo lielāka iespējamība, ka ģimenē esošais bērns varētu izvairīties no vardarbības.
Viedokļraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas caur EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.
