Biedrība “”Resiliences Centrs” kopš 209. gada Rīgas pilsēta ir attīstījusi ielu jaunatnes darbu. Un tieši sarunas ar ielu jauniešiem ir palīdzējušas ieraudzīt virkni situācijas, kurās jaunieši piedzīvo diskriminējošu un neiecietīgu attieksmi. Diez vai ir iespējams pārstāvēt šo jauniešu intereses, neizprot šo jauniešu dzīves situācijas. Un viens no ceļiem ir praktisks ielu jaunatnes darbs. Šajā ierakstā būs ieejama informācija par posmiem, kā šis darbs ir attīstīts tieši Rīgas pilsēta, cerot iedrošināt arī citas Latvijas pašvaldības.
Ielu jaunatnes darbā ir ievērots posmu secīgumu – 1) novērošana jeb izpēte, 2) kontakta veidošana, 3) mirkļaktivitātes un 4) individuālais atbalsts.
Apkaimes izpēte notika dažādos laikos (no rīta, vakaros, brīvdienās) un dažādās centra rajona vietās (arī vecrīgā, vērmanes dārzā), bet skaidrs bija tas, ka galvenā jauniešu pulcēšanās vieta šajā laika periodā bija Origo. Protams, Akropoles atvēršana ielu jauniešiem bija liels notikums, daļa no viņiem šobrīd pulcējas arī tur. Faktiski pastāv grupējumi – GC bērni (Galerija Centrs bērni, Origo bērni, Akropoles bērni). Bet nevar teikt, ka strap grupējumiem pastāvētu milzīgi konflikti, tā drīzāk ir teritorijas sadalīšana. GC un Origo dalījuma pamatā ir nauda, cik turīgs ir jaunietis, un Origo pulcējas nabadzīgākais gals. Šobrīd jaunas jauniešu subkultūras aktīvi veidojas Vērmanes dārzā
Nav noslēpums, ka Ielu jaunieši lieto gan alkoholu, gan citas apreibinošas vielas, pārdod tās un pavisam publiski jau tas nenotiek, tātad ir tādas pat ne slepenas, drīzāk neievērotas vietas, kur paslēpties.
Informācija par jauniešu daudzumu, viņu paradumiem, ļauj saprast vai ielu darbs apkaimē vispār ir nepieciešams. Un Origo ir vieta, kur jaunieši pirms ārkārtas situācijas tiešām bija daudz, no dažādiem Rīgas mikrorajoniem, arī no citam Latvijas pilsetām. Te noteikti būtu vieta ielu jaunatnes darbam.
Nākamajā posmā tika uzrunāti 20 jaunieši. Tika izmēģinātas dažādas pieejas kā labāk uzrunāt. Un darbinieki secināja, ka jaunieši ir atsaucīgāki mazajās grupas – ne pa vienam, tad viņi nejūtas droši, un ne lielos baros. Ir jāizmanto dažādas situācijas – reizēm var redzēt, ka jaunietim ir problēmas, piemeram raud, tad var uzsākt sarunu, kad gaida, kad garlaikojas, reizēm nejauši sanāk nostāties blakus Narvessena rindā.
Tāpat ir jāprot pamanīt signālus jeb pazīmes, ka nav īstais brīdis sarunas uzsākšanai. Piemēram, ja jaunietis ir lietojis vielas, ir agresīvs, ja viņu izteikti novēro citi jaunieši. Nevajag radīt situāciju saasinājumus (uz ielas). Kontakta veidošana notiek regulāri, atkārtoti uzrunājot jaunieti. Laikā gaitā darbinieki kļūst atpazīstamāki, pierod pie viņiem, un tad jau ir vieglāk. Bet tas nenotiek pašos pirmajos mēnešos.
Lai jauniešu uzrunāšana notiktu ātrāk un vieglāk, darbinieki īstenoja 8.marta akciju. Visas meitenes varēja piedalīties mazo balvu jeb nieciņu loterijā, kas lielākoties bija saldumi. Atsaucība bija liela, jaunieši paši saaicināja draugus. Un no jauniešu puses arī parādījās konkrēti jautājumi – Kas jūs esat? Ko jūs te darat?
Jauniešiem ļoti pieņemams ir skaidrojums, ka darbinieki pārstāv jauniešu organizāciju, vēlas rīkot pasākumus arī Origo jauniešiem. Tas ir kaut kas tāds, ko viņi pazīst, kas nerada pretestību.
Laikam jau nav viennozīmīgas atbildes kā vislabāk uzsākt ielu jaunatnes darbu. Pieredzes braucienos uz Briseli un Dublinu, kur ielu darbs notiek jau gadiem, arī tur secinājām, ka darbinieks visu uzsāk pakāpeniski. Vispirms vērojot un tikai tad uzsāk kontaktēšanos, bet tur ielu videi ir skaidrs, kas ir ielu jaunatnes darbinieks. Ir atpazīstamības zīme, piemēram logo, un jauniešiem uzreiz ir skaidrs, kādu atbalstu no šī cilvēka var saņemt.
Mirkļaktivitātes ielu jaunatnes darbā sākotnēji ir spontāna reaģēša uz iespējām veidot kontaktu ar jauniešiem. Piemēram, ja sarunas laikā jauniete saka, ka patīk kino, var piedāvāt kopīgi doties uz kino. Reizēm darbinieki devās kopīgi dzert tēju, kafiju, slidot, uz boulingu, spēlēt basketbolu. Šo aktivitāšu mērķis nav izklaidēt jaunieti, vienkārši forma palīdz izveidot attiecības, sarunas veidojas dabiskākas un jaunieši vairāk uzticas.
Protams, turpinot ielu darbu, mirkļaktivitātes kļūst arvien jēgpilnākas. Veiksmīga pieredze bija izsludinot T-kreklu dizaina konkursu. Jaunieši varēja instrarammā sasūtīt dizainu, tad balsot un noslēgumu 2 jaunieši arī saņēma šos krekliņus ar uzdruku. Izmaksas nav lielas, bet rezultāts ir efektīvs, jo lietojams, un tā ir arī iespēja pie viena izveidot jauniešu kontakta tīklu.
Pēdējais posms ir individuāls darbs. Mums bija vīzija un joprojām ir vīzija, ka ielu jaunatnes darbinieks varētu veikt tādu kā tilta funkciju, savienojot jaunieti ar citiem speciālistiem, kas palīdzētu atrisināt problēmas. Piemēram, atrisināt dzīvesvietas jautājumu. Bet tas nav tik vienkārši, vismaz mēs netikām līdz tam, ka jaunieši būtu gatavi doties pie citiem speciālistiem. Līdz ar to jaunatnes darbiniekam pašam ir jābūt milzīgam resursam priekš jaunieša.