Jauniešu mentālās problēmas ir svarīga, taču bieži vien nepietiekami apzināta joma, kuras aktualitāte pēdējos gados ir īpaši pieaugusi. Mentālā veselība ietekmē jauniešus gan fiziski, gan emocionāli, un tas rada ne tikai personiskas sekas, bet arī sociālas sekas sabiedrībai kopumā.
Viens no bieži sastopamajiem mentālajiem traucējumiem jauniešiem ir depresija un trauksme. Šie stāvokļi var ietekmēt skolas sniegumu, sociālo dzīvi un kopumā izraisīt nopietnas problēmas ikdienas funkcionēšanā. Šādu problēmu cēloņi ir daudzveidīgi – no ģimenes stresa līdz akadēmiskajiem un sociālajiem spiedieniem.
Digitālā laikmeta jaunieši arī saskaras ar jaunām mentālajām problēmām, piemēram, interneta atkarību un sociālo mediju ietekmi. Konstanta tiešsaistes esamība un sociālo tīklu spiediens var izraisīt zemas pašcieņas sajūtu un veicināt tēlu veidošanas spiedienu, kas var būt īpaši grūti jauniešiem, kuri vēlas iekļauties un būt pieņemti sabiedrībā.
Svarīgs jautājums ir arī jauniešu piekļuve psiholoģiskajai palīdzībai. Daži jaunieši atturas meklēt atbalstu, uzskatot, ka tas ir tabu vai ka viņi tiks nosodīti par savām emocionālajām grūtībām. Ir svarīgi izglītot gan jauniešus, gan viņu apkārtējos par mentālās veselības svarīgumu un pieejamo atbalstu.
Lai risinātu šīs problēmas, sabiedrībai ir jāīsteno plašas iniciatīvas. Skolās ir nepieciešama labāka psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana, kā arī programma, kas veicina emocionālās veselības izpratni un attīstību. Vecākiem, pedagogiem un sabiedrībai kopumā ir jāstrādā kopā, lai izveidotu atbalstošu vidi, kurā jaunieši varētu izpausties un meklēt palīdzību bez bailēm no nosodījuma.
Biedrība “Resiliences Centrs” vērš uzmanību uz to, ka salīdzinoši maz izmantots ir vienaudžu resurss. Vienaudži kā atbalstītāji, vienaudži kā tilts ceļā uz speciālistu konsultācijām. Lai arī mentālās problēmas jaunieši piedzīvo individuāli, sekas nereti ir saistītas ar plašāku sabiedrību un arī risinājumi ir meklējami plašākā kontekstā.
Viedokļraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas caur EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālalu atbalstu.