Jaunieši ar uzvedības problēmām

Resiliences Centrs

Statistikas dati par jauniešiem ar uzvedības grūtībām Latvijā ir apkopoti nepilnīgi. Valsts Kontroles revidenti apkopojot datus secināja, ka 2020.gadā Latvijā bija vismaz 10 360   bērni ar uzvedības problēmām, no kuriem ir bērni, kas ilgstoši neapmeklē izglītības iestādi, lieto dažādas apreibinošas vielas vai pārkāpuši likumu (LR Valsts kontrole, 2022, 22.lpp.). Kā arī aptaujas dati liecina, ka vismaz 36 545 bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku (LR Valsts kontrole, 2022, 22.lpp.). Šie ir aptuvenie skaitļi, ko apkopojusi Valsts kontrole, tomēr precīzs bērnu skaits ar uzvedības problēmām nav zināms.

Pusaudžu resursu centra statistikas dati liecina, ka pusaudžu mentālā veselība turpina pasliktināties. Kopš 2021. gada sākuma ir palielinājies to zemu un vidēji funkcionējošo pusaudžu skaits, kuri vērsušies centrā pēc palīdzības. 2022. gadā Pusaudžu resursu centrs palīdzību sniedza 8550 pusaudžiem, kur vidējais vecums ir 14 gadi. Dati liecina, ka biežākās jauniešu problēmas ir depresija, trauksme, attiecību grūtības, paškaitējums un mācību grūtības. Kā arī tie ir jaunieši, kuri saskārušies ar dažādām atkarībām un to radītām problēmām- dažādu vielu un procesu atkarības, mācību un attiecību grūtības, depresija un uzvedības traucējumi. Arī pētījuma ziņojumā par jauniešu labbūtību Baltijas valstīs, tiek norādīts, ka Latvijā aptuveni katrs ceturtais jaunietis ir pakļauts sociālās atstumtības riskam (Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs, 2019). Šie dati iezīmē aktuālās problēmas ar ko saskaras jaunieši.

Sociālā darba specializācijas veidojas arī kā atbildes reakcija uz konkrēta laika perioda aktuālām problēmām. Un šobrīd sociālo problēmu saasinājumu rezultātā, ko piedzīvo jaunieši, līdzās sociālajai pedagoģijai un jaunatnes darbam ir izveidojies un nostiprinājies arī sociālais darbs ar jauniešiem. Latvijā pēdējā gada laikā sociālais darbs jauniešiem ir ticis vairākkārt aktualizēts gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālā darba konferencēs un semināros. Šobrīd sabiedrībā kopumā tiek aktualizēts jautājums par atbalsta sniegšanu jauniešiem, kuri piedzīvo dažāda veida grūtības (uzvedības problēmas, mentālās veselības problēmas, konfliktsituācijas ģimenē un skolas vidē). 2022.gadā tika slēgta sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, kas nodrošināja pakalpojumus jauniešiem, kuri izdara likumpārkāpumus. Arī iestādes “Naukšēni” slēgšana aktualizē jautājumu par citu pieeju sociālā darbā ar jauniešiem.

Jautājums par jauniešu mērķgrupas vajadzībām un pieejamo pakalpojumu klāstu tika aktualizēts sociālā darba konferencē “Bērns. Pusaudzis. Jaunietis” (2023), kur valsts un nevalstiskā sektora eksperti un praktiķi dalījās pieredzē, zināšanās un labās prakses piemēros. Tāpat būtiski pieminēt, ka 2022.gadā tika  rīkota Latvijas sociālo darbinieku biedrības konference, kur notika ekspertu diskusija par tēmu  “Jaunieši ar uzvedības traucējumiem: problēmu cēloņi un iespējamie risinājumi sociālajā darbā”. Konferencē tika akcentēta pieejas maiņa sociālajā darbā ar jauniešiem. Tāpat tika atzīmēts sociālo dienestu resursu trūkums, kas ierobežo iespējas sociālajam darbiniekam darbā ar jauniešiem izmantot radošas pieejas. Konferencē tika uzsvērts, lai pašvaldībās attīstītu sociālo darbu ar jauniešiem, ir jāizmanto labās prakses piemēri. Tajā pat laikā – lai sociālā darba intervence sasniegtu noturīgus rezultātus un spētu iesaistīt jauniešus, ir nepieciešams izmantot metodes, kas balstās uz jauniešu vajadzībām un vecumposma iezīmēm. 

Pieejamie statistikas dati atspoguļo jauniešu skaitu pieaugumu, kuri saskaras dažādām grūtībām, tajā skaitā internalizētām un eksternalizētām uzvedības grūtībām. Jauniešu grūtības samilzt un sociālā darba laukā tiek aktualizēts jautājums par jauniešu vajadzībās balstītu sociālo darbu. 

Viedokļraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas caur EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.

Autors

Resiliences Centrs

Citi raksti