Attīstības gaitā jauniešiem nākas sastapties ar izteiktām bioloģiskām, kognitīvām, sociālām un emocionālām pārmaiņām, kas ievērojami palielina risku piedzīvot dažādas grūtības. Svešvārdu pārzināšana noteikti nav jāizvirza par pašmērķi, bet izpratne par internalizētām un eksteralizētām problēmām palīdz izprast jauniešu ar ierobežotam iespējām specifiku.
Internalizētās problēmas rodas, ja indivīds savu emocionālo spriedzi vērš pret sevi, uz iekšu – jaunietis jūtas nomākts, satraukts, nelaimīgs. Šajā grupā ietilpst trauksmes spektra traucējumi, depresija, sociālā norobežošanās, kā arī somatiskas problēmas, kam nav medicīniska pamata. Nereti internalizētās problēmas jaunietī apkārtējiem ir grūti pamanīt, jo pusaudzis vai jaunietis savas izjūtas patur sevī, nepaužot tās uz āru.
Eksternalizētās uzvedības problēmas rodas, ja indivīds savu emocionālo spriedzi pauž uz āru, tās izpaužas kā agresija, dusmas, noteikumu pārkāpšana, antisociāla, delinkventu vai opozicionālu uzvedīvu. Kā norāda teorētiķi, eksternalizētas uzvedības problēmas, īpaši atkarību izraisošu vielu lietošana un dažāda veida riskanta uzvedība ir spilgtāk izteiktas pusaudžiem ar ātrāku pubertitātes sākšanos. Šīs uzvedības izpausmes ir pamanāmākās salīdzinot ar internalizētām problēmām, jo tās ir ārēji pamanāmas. Tomēr jāņem vērā, ka jaunietim vienlaikus var būt gan internalizētas, gan eksternalizētas uzvedības problēmas Bieži šīs divas uzvedības problēmu grupas kombinējas savā starpā. Tāpat nereti šīm grūtībām pievienojas vielu lietošana, procesu atkarības un vienaudžu bulings, kas speciālistiem rada grūtības izvērtēt, vai konkrētais jaunietis atbilst mērķa grupai un kāds atbalsts jaunietim nepieciešams.
Viedokļraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas caur EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansiālu atbalstu.
