Ko domājam, sakot “ielu jaunieši”?

Resiliences Centrs

Sarunās ar dažādu jomu speciālistiem ik pa laikam parādās šaubas par to, vai lietojot vienus un tos pasus vārdus, tiešām arī domājam vienu un to pašu. Ielaierasts ikdienas vārds, kas parasti nozīmē vietu, pa kuru pārvietojas transports, tomēr jaunatnes darbā ar “ielu” mēs saprotam arī parkus, skvērus, iekšpagalmus, tuneļus, autostāvvietas, iepirkšanās centri. Tās parasti ir vietas, kur notiek kustība un dinamika, rosība, arī asas emocijas. Tas, kas jauniešiem ir nepieciešams.

Ielas pretruna ir tā, ka viena uz ta pati vieta vienlaicīgi ietver gan riskus, gan resursus. No vienas puses, lai jaunietis izdzīvotu uz ielas un būtu piederīgs šai videi, nereti parādās tādas problēmas kā zagšana, vielu lietošana un pārdošana, dažāda veida vardarbības, jo ir jācīnās par vietu hierarhijā u.tt. Vai arī lai sajustu piederību, jaunietis labprātīgi pieņem pret viņu vērstu pazemojošu attieksmi dēļ izskata, nabadzības vai citu iemeslu dēļ.

No otras puses tā ir vieta, kur jaunieši var saņemt viens otra atbalstu, kad citur tas vairs nav iespējams. No jauniešu teiktā – tā ir vieta, kur paslēpties, pazust, kur demonstrēt, ka mēs neievērosim nekādus noteikumus, tātad iespēja protests pret sabiedrību, tāpat iela piedāva izklaides, brīvā laika pavadīšanu, iespēju iepazīties, atrast draugu.

Manuprāt, ir vērtīgi paturēt prātā šo pretrunu. Ja darbinieki vairāk saredz riskus, tad jauniešiem tā ir milzīga iespēju valstība. Ne visi, bet daļa no viņiem tur tiešām jūtas labi.

Vēl viena nianse ir tā, ka ne visi jaunieši, kurus var satikt uz ielas, ir ielu jaunieši. Tāpēc slaidā ir uzskaitītas galvenās pazīmes, pēc kurām identificēt ielu jaunieti – atšķirt, kuri jaunieši ir mūsu mērķa grupa, kuri nav.

1) lielāko daļu sava laika pavada ielas vidē;

2) ir konflikti ar ģimeni un citiem pieaugušajiem, tai skaita skolotājiem vai arī nav šie pieaugušie, kuriem būtu rūpe par jaunieti;

3) ir izveidojusies piederība ielu jauniešu grupai, kas izpaužas kā līdzīgu uzvedības paradumu, runas un ģērbšanās stila pārņemšana;

4) un šie jaunieši skolu neapmeklē vispār vai apmeklē neregulāri, lielākoties arī nestrādā. Līdz ar viņi dzīvo plūstoši, bez laika struktūras.

Ja darbinieks, kurš strādā ar ielu jauniešiem, labi pārzina savu teritoriju, tad var arī pamanīt, kuri jaunieši uzrodas periodiski un kuri ielas vide atrodas jau regulāri. Ļoti gribētos, lai, dzirdot terminu “ielu jaunieši”, nepazustu tā daudzšķautņainums ar ielu vides riskiem un apdraudējumiem, kā arī ar iespējām un resursiem, kas atrodami ielu vidē.

Viedokļraksts ir sagatavots projekta “Resiliences pieeja jauniešu ar ierobežotām iespējām līdzdalības stiprināšanā” ietvaros. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Autors

Resiliences Centrs

Citi raksti